Literatūras aģentūra

Pieņemsim,ka tas bija pagātnē,kad viss jau bija.Proti-bija bills un maksājumu bili bija.IT jau bija un datorus ikviena slaucēja kolchozā pazina un spēja aizsūtīt šifrētu tekstu no fermas uz fermu ar saturu— galvenais brauc,sāciet strādāt.Jofe.
Un tad,kad tas sākās,Franty priecājās-būs beidzot darbs ,jo citādi,cik var uz beneficēm dzīvot un jobcentrā izlikties,ka aktīvi tiek meklēts darbs.
Viņš zināja-kolchoza brigaģirs zvanīs.
Vajag Webu un peidžu,kaut vismaz htmlā.Visādu datoru slikto ģēniju un lapu uzlauzēju vēl nebija,varēja droši htmlā drukāt un nebaidīties,ka no rīta fermas kospkata bildē un tās rakursā nerādīsies figa un uzraksts-mēs te bijām un mazliet pacūkojāmies.pionieru organizācija-binārie gavriki.
Darbs darījās un kad Franty uzblieza gauju slaucēju draugus augšā un radīja hidden čatu melnajā logā-laime atnāca.Veči varēja plītēt un laist pa bābām,jo sievas tusēja pie kompjiem un čatoja uz nebēdu.Ilgi tas nevilkās,kā jau jebkurā leijputrijā.Atnāca nogribējušies vīri un Frantķikam sadeva paurī un salauza kompi ar visiem bināriem kodējumiem.Nācās rakstīt php.
Franty uzdrukāja pēdejo kodu un pie sevis nodomāja-
jāiet slaukt govs .vēlāk:\\ turpināšu\%citādi bills neliksies mierā%
Dīvainis tas bills-zvana vakar un saka-es te pīpēju lielo cigāru un domāju-varbūt tu varētu novilkt Ubuntu 10.04?Papētītu,kas un kā!Citādi dzirdu ļaudis muld-linux esot labāks-ar visādiem navorotiem un fīčām.
Franty sapņoja par ko citu-Iedomājies tik- piespied bezvadā vienu knopku un uz govs pupiem uzmaucās slaucamais aparāts un 3.5 kw tumbās ieskanās songs bubbles no biffy clyro.Izslaukums no tāda mīlīga muzona čikiniekos un prēmijas aploksnē un poketos.
Viss štokos-dzive iekačā un piena upēs var peldēties.

Ir Zabegalovkā Pigoru iela, kur brīnumi notiek visas ielas garumā.

Lūk brīnums NR.1: eksistē virtuālas autostāvvietas, proti, sadomājos un noparkoju mašīnu tur, jo es te kaut kur apkaimē dzīvoju, apmēram tā.

Franty , jaunā darba uzdevumā(darbs saistītss ar kaltētu odu pārdošanu visiem gribētājiem), noparkoja savu Kedu Pigoru ielas trešā numura stāvvietā. Laimīgs, ka atradis klientu un redz to nākam, nelaimīgs tajā brīdī, kad piebrauca viens neaudzinātais un sāk kā apmāts pīpināt (izbrīnu tas nerada, jo daudziem, kas tikuši pie ruļļiem, pēkšņi nāk atblāzma, ka paši krutākie uz ceļa, bet pārējie mudaki, tas pat nav atkarīgs no braukšanas stāža un pieredzes.)

Vienalga kruts. Sajūta, ka auto instruktori mūsdienās sagatavo auto braukšanas monstrus un spečukus. Johaidī, citi laiki vai? Tad lūk piebrauc tas aptaurētais un taurē pa visu sētu, Franty nesapratnē, varbūt signalka iesprūdusi? Varbūt pēkšņi krampji cilvēkam rokās, kas uz stūres? Nē, bratok! ŠTELLE ir citur-tā ir virtuālā parkošanās vieta. Franty savu Kedu noparkoja citā vietā, nometās ceļos un dikti sāka pētīt, moška aptaurētā taurētāja grabažas numura zīme redzama tajā vietā, kur noparkotā mašīna met ēnu? Nāni! Nav redzama. Taurētājs bazūnē kā traks, domā Franty šo drakoniski un sarkastiski izjoko, meklēdams numura zīmi smiltīs, bet nē, Franty nesaprot tādas tik ļoti abstraktas lietas kā sarkasms un ironija. Audzināšana ne tā! Beidzot Franty atblāzmojas atblāzma - siktim mazgā, tas tak redzams tikai izredzētājiem, kāds acīmredzot bija aptaurētais taurētājs! Kad Franty aiz cieņas sāka klanīties, taurētājs eksplodēja, un sāka pielietot lamu vārdus, kurus bez speciālās arodtehniskās vārdnīcas, parasts mirstīgais iztulkot nevar!

Neizdevies bizness jebšu šis starpgadījums atvēra Frantu apziņā  jaunu atklāsmi, ko ielāgot- ja citi sava egoisma un intelekta trūkuma pēc neciena tevi, cienu viņus, jo būtībā tie ir savā saprašanā apdalītie no laika gala..