Tur uz kuģa,kas Temzā,sasēduši daudzi,kas šaurākai publikai zināmi-gan rudmate poetesa Zinka,literatūras kritiķe Broņislavovna,Ģēgers no mājas,kas ne kalnā,āfrikāniete ar dogy,it professors Daņila,protams royal masters Franty,pāris izbijušie partijas locekļi,šmaugais bezpartejiskais ragu briļu īpašnieks ,kas par tasi kafijas pie rimi gatavs izklāstīt datorpamatus,nejaukais Šalderauskis,pāris nederīgu kredītkaršu pin lauzēji,.Franty teiktu visi kurvas,es gan tā neņemtos apgalvot.es teiktu-amizantas personības ar saviem lielajiem mīnusiem un nesamērīgi maziem plusiem.
🗼
Sasēdās gavriki un draudzenes,atkorķēja,kas korķējams,dzēra,kurš varēja,līdz brīdim,kad uz klāja,kas jūrniekam mājas kā rēgs,parādījā kuģa kapteiņa kungs,kurš kā izbijušais kaimiņš,naivi nopūtās un bilda-“kā sacīt jāsaka,maucam prom”.
🗼
mauca.iespējams kā tādas nepiepildītas laimes nelāga sajūta,korabļiks ar visu to raibo personāžu varzu,pabija arī zem hammerenes zaļā tilta,kur iespējams kāds fotogrāfs ķēra saulrieta mirkli neveiksmīgi -negaidītie mirkļi nenāk pēc pasūtījuma,tie neparedzama vienība laika telpā.
🗼
Kuģis,ja to pieņem kā domu,nezināmās trajektorijās,pat gribēdams neticēsi,attapās briselē,tieši rītausmas sekundē,kad divi izbijušie republikas mietpilsoņi,Godmens un Gaidītāja,uz balkona tupēdami,debeskrāpja 15 stāvā,sveica dienas sākumu un klanījās varzai,kas uz kuģa,tiko beidza dziedāt kupletu no hītu radio top 40 feivorītā songa.gāja jautri tiem,kas uz kuģa.par 15 stāvā balkonā tupētājiem to būtu noziegums teikt,to sejas atspoguļoja tiko kā garīgi sagremotu rindkopu no kapitāla.prātos klejoja divas domas-tie ir nodokļu iekasētāji,nu tie,kas uz tā kuģa,tā pirmā gaišā doma,doma numur 2-i,kā apčakarēt,kā apiet liikumu līkumiem .Godmens maigi kā mācēdams satvēra gaidītājas nepatriotisko roku,ieņēma sejā stingru nostāju nepadoties,un nezināja,ka tiem uz kuģa bija dziļais pofigs uz balkona kvernošajiem. kuģis pazuda cietēju redzeslokam ,iestājās garīga līdzsvarotība,un uztraukuma pamats sāka sķist smieklīgs,tāpat,kā doma pirms dažjām minūtēm,ja izdosies izsprukt no nodokļu samaksas,būs jāpērk pāris pāru supermeņa čības.Godmens palaida brīvajā kritienā šķietamās domu biedres kalsno roku,un domāja-“viņa ir veca un man neinteresanta.”
Ko tikai stresa situācijā šķību nesadomāsies.
🗼
Kuģis sķēla horizontus un ar visiem daudzu tautību un pieredžu fruktiem,atklāja dzērājiem jaunas valstis un krastus.nebija,kam novērtēt.vadības paneli pārķēra poetesa Zinka,kurai no dabas dota skaļa rīkle un sakāmā daudz.
🗼
un klāstīja viņa tiem,kas izlikās klausāmies-“jel iedomājies ,cilvēk,zem manas hierarhijas logiem viens nelietis puiškāns 3 naktī reiz skaldīja dzeju un matom,un vārdiem tādiem,kur man ir jālauza galva,kā atdzejot dabiski,nepretrunīgi.ieviest vārdos dzīvīgumu,kas rodas pēc glāzes,kas ceturtā,ja jau rītausmā kaltē.”
🗼
monologs iegūlās sinhronā gultnē,kad petīciju rakstīja ļaudis-brīvību vārdos un cenšanos darbos,uz saulainu tāli,kas dzīves taka vai nu ceļš,kā gribat,vai kādam skrejceļš,un kādam ,kur paņemt štrāsi ar buldozeru.tik vien kā realitāte,kas ikdiena radarus saliek.un cilvēks,kas pieradis ātrā gaitā,tiek visādi iespaidots un bremzēts.premēsim savējos,pēc naudas tvīkstošos.tur bija putra un runas kā bazārā.daudzksaitlīgi melsa niekus un mazskaitlīgi klausījās.ja ikvienam būtu bijis lemts tur izteikties,kāda gan sirdi plosošas gaudu runas mums rakstveidā atklātos.
🗼
Arī kuģiem ir galapunkts.pirms nākamiem ceļojumiem.kuģis noveco.pasažieri mainās,bet tādi ļaudis ,kas iesākumā aizņēma klāju ,ir retums.vienuviet tik daudz visa kā no satraukuma,atraisītām runām,un top dziesmām,un dejām,un ritmiem,kad glāzes asinhroni cilājas no galda uz galdu,veikdamas ceļa posmu no pudeles līdz dzert kārajām mutēm.tas līdzinās anarhistiskam ritmam,dzīves gājumam,kas augšā un lejā,pie mākoņa zelta malas un mēslos,līdz apstājas viss,kas ar cilvēku saistīts.lai cik liels ego,ir jāļauj ikvienam izteikties..
🗼
…tad Zinka aizvērās,tas ir pati sev ar desas luņķi aizbāza muti.nolēma zakusončikam pagaršot svaigi kūpināto un iekūlās nepatikšanās.noprata,ka luņķis iefiksējās tur,kur nefiksējas vairs zobu protēzes.un tas zinkai ir 3 dienu komplekss.
🗼
izdevību tajā pat sekundes simtdaļā paķēra literatūras kritiķe Broņislavovna.tagad viņa bija vārāmais katls.iesākumā nolikums par kritikas nepeiciešamību dzīves skarbajās perifērijās.kritika ceļ un kritika atsijā,toties kādam tā izraisa neadekvātu naidpilnu pretsparu.ar literatūru ir savādāk.ne visi raksta,toties,bieži vien,kam vajadzētu -tie nedrukā.ja vien varētu jau agrā jaunībā sevi tiktāl izprast,lai zinātu,kur ceļš ejams!var apgalvot,ka tas arī bija monologs pašai ar sevi-neviens neklausījās,ja būtu to mēģinājis kāds-diezvai izprastu kritiķes smalko būtību.lūkojoties uz laikrādi-kritiķe nobuldurēja bez 2 sekundēm 8 minūtes.monologiem kritēriji netika izvirzīti,tas nozīmē ikviens centās runāt par neko vai sev tobrīd būtiskāko.
🗼
Kuģis bija noairējis kādu gabalu prom no tupētājiem uz balkona,un abas kraķas,kas Zinka un Broņislavovna savu sakāmo bija izspļāvušas,kad lietai pie bottoma ķērās Šalderauskis.nebija,protams,uz klāja balkona bruses,kur uzkāpt,bet viņš sekojošiem vārdiem noraksturoja to,kas kutina prātu-“meitenes ir jāciena,jo viņas būs nākamās mātes,un pasarg tam džekam(un te viņš izrāva graņonku samogona),kurš blezderē dzerdams,necienīdams sevi un dāmas.protams,vissvarīgākais ir nenozūmēt tupeles,ar kurām ir dzīves ceļš jāstaigā.kā baskājis būdams,pa zobena asmeni staigāsi?ikvienam var gadīties trauksmains ceļš un gana līkumots un radarots,jo skat,manam padraugam vistu bizness sādžā,a tur radarus salikuši,un sodus nespēj tik nomaksāt,vistas skrien kā trakas un lielā cukā.”
🗼
ja būtu mazāk dzēris,varētu ieklausīties,bet te dikcijai līdzi vilkās jau šlupsti,un tas tapa nesaprotami,ne ta pašol,ne ta paldies?tā nu ir,zvaigzne cik ātri sāk spīdēt debesīs,tik ātri bieži vien fatālu iedomu mudināta nodziest,arī uz klāja,kur mudž no dzērājiem.viss reiz beidzas,arī zvaigžņu stunda,un svarīgi būtu,protams laikus aiziet un dot vietu jaunajiem spīdekļiem.šaldijam sāka drebēt apkašējā lūpa un viņš aizvērās.šodien viņš bija gana emocionāls.
🗼
Daņilam neļāva runāt,tik vien ieteica iebāzt 2 pirkstus rozetē un noskaidrot,kur pazūd spriegums.katrā sabiedriskajā formācijā,kas arī šis dzērāju bars,ikienam iedalīta sava vieta.arī daņilam,šobrīd.iespējams,ka pārējās personas bija garīgi jaudīgākas,un tās viņu nomāca.ja tiktu pie vārda,kā viņš aizrautīgi būtu klāstījis,ka pentium III ir IT pasaules nagla.daudzi to zināja,un tas bija iemesls nedot vārdu.
🗼
Visaptverošo klusumu,kas nedabisks esošajai publikai ar plaukstas sasitieniem pārtrauca Ģēgers no mājas,kas ne kalnā ar saukli,kas jautājums dzivē-“kur ir tava krājkases grāmatele,ģēger?”
🗼
viens otrs arī pačamdīja savas kabatas,bet nāca pie atziņas,ka tagad ne tie laiki,kad varēja iekrāt.tik vien kā ģēgera jautājums skāra kādu tik vecu un sentimentālu stīgu,kā atmiņas par kolchoza laikiem.
🗼
izlaižot priekšspēli,Ģēgers no mājas,kas ne kalnā straujā un tiešā veidā izklāstīja savu sakāmo-“visi pēc pietauvošanās kādam krastam,uz kartupeļu talku.jūs lasīsiet tupeņus,es nesīšu maisus.pītos grozus sadabūsim.dāmām ieteicams uzvilkt bikses.kleperi,kas atvagos ,jau sarunāju.maz iespējams,ka dīkdieņus un literārās frontes smalkļaudis var sadzīt vagā,bet citreiz ir situācijas,kad nav izvēles.tās vienkārši nav.proti,ja lietai pieiet ar pašatdevi,var izprintēt manuāļus kā lasīt tupeņus un aprakstus,kā tas izskatās.iespējams,bet tas ir organizatoriskais darbs,kas droši vien būs jāveic izbijušajiem partijas funkcionāriem un locekļiem,tik vien daņilam,ja atradīs draiveri printerim,būs jāizprintē.ģēgers beidza pļeperēt,iespļāva jūrā-ala jūra līdz ceļiem,un uzvilka songu-You know Im not good...”
🗼
tauta pēc pirmajām taktīm ieslaucījās kajītēs,un kuģis devās sev pagaidām nezināmā virzienā.kaut,padod,vienam otram trepes,un tādā šmigā uzkāps arī mākoņos.