Bohēma

Pustrijos no rīta sādžu satricināja daudzu decibelu troksnis.vietējais muzikants bija nopietni ķēries pie sarežģīta skaņdarba radīšanas.ģēgeris bija paķēris smagu un sarežģītu motīvu.patiesību sakot,ko tur liegties  na vērts,nošu pazinējs bija dzēris,un nevar teikt,klapējot roku pret krūti,ka maz.jau jaunības gados,bohēmas pavedināts,censonis cinījās ar muzikālajām vīzijām un sakņdarbiem,kas galvā.bohēmai  piemita viens konkrēts labums-tā nošķīra kluturālos grandus no sasodītās un garlaicigās ikdienas.visi apstākļi bija par un ne pret mākslu.
Kā centās un necentās,neko īpašu un paliekošu neizdevās radīt,jo notis izrādās no laika gala bija vienas un tās pašas.kopskaņu ,kas bija radīta domu biedru pulciņā, nespēja sabojāt pat atskurbtuves dežuranta skaudrā balss no rita-mosties reiz dzērāju bars,ir gana jauks laiks astāt šīs viesmīlīgās telpas,un kā negribētos teikt-uzredzēšanos atkal šovasar vai rudenī vēlā,kad daudziem no jums piemetīsies delirijs un sentiments,un atkal būs svētki,gan jums,gan mums.
Domu biedru pulciņā iederējās arī vietējais skribelētājs ,kas sienas avīžu slejas parakstīja ar segvārdu jebšu pseidonīmu džesiks pendele.viņs arī rakstīja dzejs un drukāja prozu.vienu brīdi pat bija izveidojis folkloras un jaunvārdu radītāju sia”plānā paplāksne”,kurā pats arī vienpersoniski ietilpa,kā loceklis un priekšsēdētājs.biedrība pastāvēja patstāvīgi gadus trīs un iespēja savākt vietējo ģēgeru aforismus,barbarismus un po*ujismus.vienvārdu sakot,vietējā proletariāta leksionu.galvas pilsētas komisijai,kuras hēderī toreiz vēl atradās uzlēcošā literatūras un mākslas kritiķe broņislavovna,tika iesniegti izskatīšanai laika gaitā radušies jaunvārdi un rinkopas ,kā piemēram :
pēcalgas kapeļņicas sindroms, muskulārais sievas iepļāviens ar pannu boškā par nodzertās algas nesamērojamību ar ģimenes budžeta iespējām, piecpadsmitsutnieks,princis sabutiļņiks,očkainā kasiere,homo debilus,pirmsalgas depresija,riešanas recidīvs,miglainās parādsaistības un pats peiminētākais vārds sādžā-ģēgeris.
Komisija,izdzēra puslitru,pārlasīja vēlreiz,iztirzāja un pasūtināja tālāk vēl aiz meža un ļauncirsmēm,sevī pašā aktuālo prozistu,dzejnieķeli,un skribelētāju papīra lapā no kreisās uz labo un arī opozīti.
Literatūras censonis pasūdzējās vispirms savam suņam,pēc tam iesniedza sūdzību sādžas sapienu tiesā.lūk tā un tā-mans gadu ilgais darbs vējā un uz visām četrām debesu pusēm izsijāts,pēc ,lūk,nekvalitatīvās komisijas nekvalitatīva sprieduma.šis ,redziet,nejaukais mirklis man lika sajusties nežēlīgi dumjam un sabiedrībai nevajadzīgam.atsijāts no sabiedriskajām norisēm pats pret savu labprātīgo gribu.nonsens,ne komisija.dzērāju un liekēžu bars savācies vienuviet un mēģina manī iznīcināt radošu personību.sūdzība bija garietilpīga un diezgan debila ,ja tā var iztiekties,un galu galā-diezgan apnicīga un garlaicīga.censoni pasūtināja vēlreiz.kopš kā pirms desmit gadiem,neviens sādžā neleitoja vārdu pasūtīt-tas esot gramatiski nepareizi,un pie gramatikas vietējie pieturējās un to mīlēja.
Un tad ,lūk,kad jau gana izcīnījies un morāli noguris,skribelētājs pustrijos no rīta izdzirdēja šausmīgos decibelus,viņš saprata- Pegazs būs klāt,un tas tur viņš nesas ar tādu joni un troksni.beidzot tiks uzskribelētas gadsimtiem nezūdošas rindas un to kopas.
Toties muzikants,kas radīja šo troksni un skribelētāja apjukumu,caur rūti,kas no loga lūkojās uz pretējās mājas windowsiem un redzēja kā slimnieks skribelētājs nometiesitādi  ceļos un pielūdz lopiņu,kas zirgs un vārdā Pegazs.jā,ģēgerim sviesta cibai galīgi aizfenderējies vāks un tintnīcai paštece.pretējai sādžas pusei vairāk neliet!
Citādi visādi tika radīts troksnis,kas spontāns un to par sabiedriskā miera traucējumu nav vēlams uzskatīt,jo ,kad gan radoši ļaudis radīs to,ko ietējām dojarkām nesprast?
-2012 GB