XYZ tajās dimensijās sev pie deniņiem rādošie un pirkstus pirkstus kalambūros liekošie ar zīmi kas grimasi tavu par stop zīmi taisa ar principiāli noliegto un skandināto- diedelnieka frakas pogcaurumā caurums lielāks par kliedzošo muti kad gaida vienmēr kāds kāda gaida lai aizietu nekur kur ne nekad kad ne esi atgriezies prātā kas tāpat ir kur kūrē smailē būros sen aizgājušie svešie ne savējie ne esam un  ikviens savu krustu nesam

Iesākumā pakāsu darbu.Strādāju par sētnieku.Atlaida par neatbilstību ieņemajamam amatam.Lāča pakalpojumu man,protams,izdarīja paša mākslinieciskā dvēsele.Proti,no rīta,priekšnieķelis tā teikt parāda ielas pusi,kur horizonts beidzas aiz 3.tramvaja pieturas,tas tev ,nāprak,ir jānovāc,kritušās lapas,benčiki,skārdenes un vēl visāda apjoma un veida draza.Es,sapņodams,vēroju krāsaino lapu krišanu un dzirdu to čaboņu zem kājām,ieeju savā pasaulē,liekas dzeja ar atskaņām un bez,klausos putnu trallināšanā un dzenu sevi pantmērā iekšā,un,raugi,tā savā nodabā redzu-vakars ir klāt un darbam beigas.No rīta,protams,priekšnieks nikns,nekas nav padarīts,gliemeža ātrumā strādājis esmu,tāds pirmspensijas neko nedarošs vecis,kā es,totāli nederot.Un atlaida un pasūtināja mani ar visām parpalām uz konkrētu debespusi.
Jutos nomākts un sāku krist vieglas formas pesimismā,kad bezjēdzīgi klejodams interneta ārēs,uzdūros sludinājumam-vajadzīgs slepenais pircējs.Piezvanīju,uzaicināja,pieņēma,apmācīja un aidā tirdzniecības plūsmā iekšā.Tā es,gana labi noskaņots,devos pirmajā bodē ar brenda zīmolu uz dēļa virs ieejas iekšā.Pēc uzmetoša skatiena,saprotu,veikals biezajiem,man kā cilvēkam no prastās tautas,neklājas pat nākt iekšā bez kāju noslaucīšanas,roku nomazgāšanas un klanīšanās iekšā.Apstaigāju krustu,šķērsu bodi un gaidu pārdevēju nākam,lai izzinātu manas vajadzības,bet nenāk,tik nomanu augstprātīgu smīnu sejās,man dzirde kā sunim,sačukstās nievājoši:-ievilkās kārtējais tūrists bomžāra,acīmredzami vairāk par 5 € makā nav redzējis,pliks kā mājsaimniecības žurka.Sapratu,vajadzības izzinātas netiks,un neiesāksies saruna,kas nedos man fināla grūdienu(ja tikai dos spērienu pa pēcpsusi –marš ārā),lai notiktu pirkums.Dikti sadusmojos un saskumu,meklēju izeju no situācijas,kas manī radīja pārpilnu, vēl noturētu lamu vārdu birumu, un iekšējo pārdzīvojumu.Nostājos pie vienīgā spoguļa,kas nolikts pretējā no kases stūrī,lai iečekotu dīkdieņus,kas fenderē,izvilku savu melno ķemmi no sava melnā septiņus gadus vecā mēteļa iekškabatas un sāku ķemmēt savu ,nu jau iesirmo un paplāno,pakausi.Tā mēģināju tikt prom no aizvainojuma,bet tad vienā sekundes mikrodaļā nāca apjausma,mārrutki ar viņiem visiem,PIETIKS MAN,REIZ PIETIKS,ķemmēt pakausi un klanīties prominentu personu,savu tiešo priekšnieku un pārdošanas guru priekšā!Nometu mēteli uz grīdas,noslaucīju tajā kājas,uzdejoju polku un ārā iedams pērkona balsī teicu:-jūs,iedomīgie pārdošanas guriki,tiko pakāsāt potenciālo pircēju,jo reiz es būšu bagāts,dikti feins un slavens,ka ne atkauties no autogrāfiem,a jūs ,perdeļi,kā līdz šim ,varēsiet blenzt uz mani,paredzu tad jau lielā skaudībā un pietātē,jo šodien es atbrīvojos no savas nacionālās īpatnības,kā klanīšanos visur un visiem.Kaut jūsu ienākumi būtu atbilstoši jūsu pirmatnējiem spriedumiem!
Šodien,proti šobrīd,esmu izgāztuves ceturtās daļas brigadieris,jebšu priekšnieks,sēžu uz krēsla,kas izgāztuves vidū,uzvelku kāsi un ar trīsainām izjūtām gadu saulrietu,ar cerību līdz saullēktam.

Iecava 18-10-2015

Baterijas dzisa, bet pulksteņa rādītāji sasniedza 03:43 ,un apstājās. Tai pašā sekundes simtdaļā iezvanījās Franty skārienjūtīgais. Miegā sadzirdēdams tādu ārprātu,  persona,  kas   Franty ,mēģināja sačamdīt phone un nospiest sarkano atcelt pogu,  sanāca nospiest zaļo. Trubas galā iemāvās āfrikāniete bez dogy:
          -tīrās šausmas FRantišek, glāb, redzēju sapni un vairs nesaprotu- realitāte vai iedomas ir apņēmušas biolauku manu? Citreiz saprotu un manu, šoreiz nemanu un nesaprotu. Uzkumārījām ar Pīteru arābu rajonā atrasto kāsi, un pavilka. Tā spēcīgi, pavilka. Aizveru acis un redzu :stāv divi ubagi pie stūra un ubago pieniądze(poļu val-nauda), daudzi iet garām, bet cepurēs nemet neviens ,ja nu vienīgi ar stīvām mugurām miera stājās mūžīgi esošie, moins , tipi vēl    tie! Baidīdamies ne nobīties.Nu ko, stāv tie divi, kā reklāmu izplatītāji, pēc skata, abi gasterbaiteri, viens ar izloksni, kā tālo dīķi pārpeldējis, otrs tāds izspūris ,ar acīs manāmu haosa maksimumu – pēc nodarbes smīdinātājs un folklorists. Saproti, pie šitiem ,jau paspēju pierast, saprotams nemainīsies, stājas nekādas, DOMU LIDOJUMS VIENKĀRŠOTS, orientēti uz vīzdegunību un zagšanu. Vienā vārdā muld paši nesaprot ko, bet ,kas dīvaini, ar pārliecību, ka par saviem vārdiem nebūs jāatbild. Iesenos laikos teiktu- kantora žurkas ar bābiešu gēniem. Viss bija štokos, līdz parādījās ne no kurienes lisijs ar vitamīnu paplāti un šmaru pie sāniem ar šprici rokā ,tā no dozēšanas kantora,apkopēja štoļi vai? Lisijs skaidrs, kā paķēris Delirium Tremens ,tā nav vēl sveikā nācis, bet  apkopēja tā bezbailīgi uzlūkoja mani un teica: vienu dozu, mamzel a?
Franty  ,man tāds šoks ,no pēkšņām zvaigznēm iz pazemes nākušām, ka neesmu vairs droša-vai  spēšu emocionāli un psiholoģiski atkopties, un vai es vairs esmu es?
Franty noklausījās stāstījumu, vieglā bezmaņas stāvoklī ,finalizēja  sarunu, un iegrima dziļā ,jo dziļā miegā, ar vienu patiesu  domu: Kurš naktī saldi guļ, tas nav nakti negulējis!
-GB