Literatūras aģentūra

Analītiskā plaisa

Kad Aristotelis reiz publiku apžilbināja ar "par to runāsim vēlāk" vai "kā jau iepriekš teicu", pēc diezgan gariem gadsimtiem,visi oponēt gribošie ieslēdza paslepus savus notebookus un mēģināja atrast ko neapgāžami nenoliedzamu, lai bizness veiksmīgi notiktu, vietējos nebrīvos cilvēkus palūdza aizskriet pēc šmigas un zakusona. Sadalījās divās frontēs – vieni kas par , citi, - kas pret. Tie kuri par, bija sausā skābā piekritēji ,opozīcijā esošie trekterēja ko stiprāku. Tā kā vietējās beibes nebija ne hetēras Atēnās, ne dzimušas Spartā, sarunas ierindā izpalika, atlika bazarēt mājās ar pārējām beibēm un adīt zeķes.

Pēc noteikta kvantuma izmantotās taras, sākās vispārējās cīņas un batālijas, kur runāja un svarīgi jutās visi, neklausījās neviens, atsūtītais žurnaļuga-sausiņš no prese izdevuma kantora "literāri gramatiskais infantilisms", kas pērn nonācis Zeltītes Broņislavovnas aprūpē,iemetās duālā sevis un dzirdētā izpratnē – jomajo, lai lai klepers ne grāvī ,kas šeitan un tulītiņ notiek? kalambūriskais haoss ,kas šajās debatēs ir radījis pārsātinātību un kontroles zudumu pār jēgu.

Te atstāsts atripinās atpakaļ uz pagājušā gadsimta necilu matemātikas kabinetu parastā lauku internētskolā, kur veca un gruntīga učene uzvilkusi brilles it kā uz acīm, bet lūr zem brillēm un redz, tante redz, ka jaunie vienaldzīgie un nekad netopošie matemātiķi džeki špiko vienā laidā un tantukam liek mīksto, un vēlreiz tikai tantukam atliek nobļauties ar šauro ē zēni un jēga teicienā :^{”zēni vai jums ir jēga?”}Teicienam seko haotiski mests lineāls tuvākā razbainieka virzienā,trāpīts netiek,bet vardarbības akts ir noticis.tajos laikos pofig, stučīt neskrēja.

Atrullējot no vēsuriskās situācijas uz še notiekošo,var saprast redakcijas nīkuļa fatālo frāzi - ne analītikas,ne analīzes,ne sapratnes jomajo

26-12-2025

Dimitrijs Gunis

Category: Mazjāņu poētiskais skripts | Komentāri ir izslēgti

jūlijs 14

31. oktobris, 2021.

Divas nepilnas septiņgades atpakaļ tautas mags un lielais brīnumu teicējs urbānais vecais,zabegalovkā kaldams knābi pret galdu,šļupstēja – naudas tik daudz,cik nevaru iedomāties,jo vrot,ar tādu piķi visas ciema mauķeles un ne -uz pusgadu manējās.vīri lai nakuij iet.nauda visuvarena,te pat vārgais gasterbaiters,kuru aizokeānijā klases čomi sita un pazemoja,lika benčikus pa misenēm lasīt un botas lakot,te manā zemē savā paurī iedomājies liels vīrs un šeftmanis.acis kubā no tādiem nonsensiem,ka visādi gidaru atbalstītāji,mūsu sētā ar lielāko traktoru braukā,kā maukas,galīgā šļaukā,gidari brauc un braukā.dzeja suka paganka kā baranka .
nu tad 14 gadus izsenis ar naudu slaucīja pakaļas,un iekurināja gudmena buržujkas,a šodien kas,vismazākie gidari par lieliem tapuši un atļaujas ļimakus tērēt uz dažām koikām,kad cilvēku pilns un visiem gribas cienīgi sagaidīt,kas gaidāms.lisijs atkal vadīs kantori,kur ar mēli pārstrādājušies nomenklatūristi trenkās bobi līdz novembrim 15-jam un tad sāks vienkārši nepaklausīgos drāzt.patiešām,kā Robina Huda laikos gribas pielādēt pilnus lokus ar šļuru potēm un trāpot bibjiem vēnās,pa tiešo šos aizsūtīt uz elles nebeidzamo riņķi,lai mēs te palikušie nebūtu kā savā zemē izsūtītie un tādi kā nakuij pārdrāztie ,BET ja nu atkal folklorists draudēs teiks – tuvojas jaunais gads un tie ,kas nebūs ieņēmuši dozu atstieps kedas te pat pie mauku mājas radiatora redelēm?
-vecais
nu i

Category: Mazjāņu poētiskais skripts | Komentāri ir izslēgti

jūlijs 14

epide-loga

ai zini ka, nākui, navar zapomņīt to feino vārdu, kā to puišel ņikitušku dēvē med.aprindās – ne ta med.bračka. ne ta epi.głupiec, koroče jo šarī, kas par štelli. piektās nakts naktī sāka pamt. ne tā ka pavisam bet troški, i iemočī drapes, i kaimiņbābu pēc buteļuka aiztrenc, i nosolas vairs neplītēt kā tāds supostasts(супостат -ru) un nāpraks, vienalga pampums nemetās zemē.
jāmeklē podmoga, pašķir dzelteno lapel. ieraug epide-epidi-koroče loga number, paķer podzienieku un uzgriež ciparus kopā ar šifrētajiem vārdiem –
ei 1 ka 2 tu 3 nakui 4 solaga
. es negriez, sobutiļņiks fīrēj to liet, man tajā laikā paķēra tāds zapojs, ka viena zvaignz mūždein kā pāris stakanu kubikmetrā redzējās.
nu tad mons pomošņiks sazvan to spešialist kurš kembridžā alu tenterējis un zobu protēzes viskarikā skalojis, tātad diploma īstā kā jeans original, šis atmaunās uz kļihonu ņikituškāns famīlijā ebaņko, koroče par norunātu ciparu šis var mēģināt līdzēt, sarunā vstreču, šis atmin ar veļuku,uz rifeļa bagāžņiek resns čemodānis piešpannēts ar žilk. paiet biški time kamēr nošpandelē to kofer nost, šis palūdz stakan, ieplēš samogon, izskalo protēzes, atver sakvojāž un izņem vienu lielu zirga špric. špric personīgā ,dāvinātā – sānos ar gravējumu – dziļā šlopsā jūsen jofe cepur nenovilkt. moins, kruto,[ personalka. galka.]
no sākuma tā kā negribēj, bet vēlāk pēc lielākās devas ieštirīja, un ieštirīj tā ka, pampums nost, toties feiken poten atkarīben ka jofen cepur neņēmēj. pēc 256 dozas vienkārši stāvus uzmočīj kosmosā, tur uz bāzes staciju kas jupiters saucas. biški tā kā laimīgs, jo vecen katru dienu nervozus mesadžus drukā, grib lai es velkos atpakaļ, es neparko, man personīgā brīvīb dārgāk par jevriku točna, nakui man liek kreņķ uz nenovilkto cepur ka jofe

20-01-22 – pakāsto prātu miestā -GB

Category: Mazjāņu poētiskais skripts | Komentāri ir izslēgti